Sporta un fiziskās kultūras pamatā ir muskuļu darbība. Lai muskulis darbotos, tam nepieciešama enerģija, kas organismā uzkrāta lielmolekulāru ķīmisko savienojumu veidā. Šiem savienojumiem šķeļoties, enerģija atbrīvojas, un tā var pārvērsties mehāniskā enerģijā. Šķērssvītrotie skeleta muskuļi tiešā veidā gan spēj izmantot tikai vienas ķīmiskas vielas sabrukšanā atbrīvoto enerģiju – tā ir adenozīntrifosfātā (ATF) šķelšanās līdz adenozīdifosfātam (ADF).
ATF muskuļšķiedru miofibrillās atrodas tieši tur, kur miozīna un aktīna pavedieni savā starpā saistās ar “šķērstiltiņu” palīdzību. Miozīna molekulas brīvā gala saistīšanās pie aktīna pavedieniem un muskuļšķiedras kontrakcija notiek tikai ATF klātbūtnē. Tomēr ATF rezerves ir niecīgas, un tās tiek izlietotas jau pirmajās muskuļu kontrakcijās. Muskuļu darbam tātad enerģija jāpievada papildus. Turpat, kur ATF šķeļas, un gandrīz vienlaikus ar ATF šķelšanos ķīmiskā reakcija noris arī pretējā virzienām, un ATF tiek atjaunots, proti, izmantojot tikko sabrukušās molekulu sastāvdaļas, notiek ATF rezisntēze.
Tātad reakcija var norisēt gan no kreisās uz labo, gan no labās uz kreiso pusi. Pirmajā gadījumā reakcija ir endotermiska (reakcijas rezultātā enerģija rodas), turpretim otrajā gadījumā reakcija ir eksotermiska, t.i., enerģija tās norisei ir jāpievada no āreienes. Enerģiju ATF resintēzei muskulī piegādā muskuļa kontrakcijas 3 ķīmisko reakciju veidi – kreatīnfosfokināzes reakcija, glikolīze un oksidācijas reakcijas.
